Ziemeļblāzmu meklējot

Labdien!

Mani sauc Guntis Grandāns, esmu pļaviņietis.  Ar fotogrāfiju nodarbojos jau vairāk nekā 45 gadus, vēl no tiem laikiem, kad aparāts SMENA 8M bija teju vai sapnis, kur nu par ZENIT spoguļkamerām, lai vēl domātu!

Laiki mainījušies, – dzīvojam digitālajā pasaulē, arī foto aparātos liekam atmiņas kartes, par filmiņām reti kurais vairs atceras. Arī tumšo telpu ar sarkano lukturi, palielinātāju un attīstītāja un fiksāžas vannām jau esam veiksmīgi aizmirsuši, tā vietā datoros  ir vienkāršāki vai sarežģītāki attēlu redaktori. Tas tā – pārdomas no vēstures. Bet ne jau pat tehniku ir runa, tā katram laikmetam sava. Stāsts ir par aizraušanos, – fotogrāfija aizrauj,  lai kādi laiki būtu bijuši vai vēl tikai nāks.

Mans stāsts ir par divkāršu aizrautību – fotogrāfiju un ziemeļblāzmu. Pēc  vienas nejaušas ziemeļblāzmu nakts kādreiz Īslandē, ir radusies noturīga interese, kas liek šai neatkārtojamajai dabas parādībai sekot līdzi nepārtraukti. Tās ir cerības uz magnētisko vētru un skaidru nakti, lai varētu visu mest pie malas un doties  fotografēt.

Man ir laimējies, ziemeļblāzmu esmu fotografējis Īslandē, Kolas pussalā Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā. Par Norvēģiju ir īpašs stāsts – turp viens pulciņš ‘atkarīgo’ dodamies regulāri, šoruden jau braucām piekto reizi. Nenoliedzami, vislielākais prieks ir tad, ja ziemeļblāzmu izdodas nofotografēt tepat mājās, – Pļaviņu apkārtnē vai kaut citur Latvijā. Mūsējās izceļas ar savu sārto nokrāsu, ne velti latviski ir arī otrs nosaukums – kāvi.

Izstādē piedāvāju nelielu kolekciju no fotogrāfijām, kuras pašam ir tuvāk sirdij pieķērušās.  Tas gan ir tāds Status Quo, varētu teikt – atskaite, uz 2017. gada nogali. Laiks iet, rodas arī jaunas ‘bildes’, bet tas jau būs nākamajai atskaitei.

Par izstādi vēlos pateikt, paldies, vispirms savai ģimenei, jo ziemeļblāzmas medības bieži vien ir arī ilgstošas prombūtnes, tāpat, paldies, ilggadējai kolēģei Anitai Ozolai – bez viņas neatlaidīgās ‘kājas piesišanas’ diezin vai uz izstādi būtu spējis saņemties. Trešais, paldies, draugiem no bezceļu tūrisma kopas GoExpedition, bez viņiem nebūtu lielākās daļas attēlu.

Aicinām apskatīt izstādi Aizkraukles pilsētas bibliotēkas Lasītavas zālē līdz 2020.gada 03.janvārim