Sarmītes Misēvičas kalendāru kolekcijas izstāde

“Kalendāri jeb laika skaitīšana”

Mums katram būtu jāzina, kad un kā radies kalendārs, kādi tie bijuši senatnē un cik svarīgi tie bijuši. Laika ritums un vēsturiskie notikumi latviešu tautas dzīvē un kultūrā raduši savu atspoguļojumu kalendāros. Gadu gaitā kalendāru nosaukumu skaits biris kā no pārpilnības raga. Tos tirgo visur, to ir daudz un tie ar katru gadu kļūst skaistāki.

Sarmīte Misēviča par sevi stāsta: “Esmu dzimusi un augusi koknesiete. Šobrīd dzīvoju Bauskas novadā. Ar kalendāru krāšanu sāku aizrauties, kad vienā no grāmatveidīgajiem kalendāriem mamma parādīja sevi.

Tur bija viņas iesvētību bilde. Skolas laikā tā īsti to vēl nesapratu, bet dzīves laikā bez kalendāriem iztikt nevar un tad nācās tos pirkt. Bet viņu jau nebija tik daudz, cik šodien, tādēļ pieķēros katram, bet arī ne ar domu krāt.

Tas viss notika pamazām, viņu bija arvien vairāk un viens par otru skaistāks, izmest žēl, bet es sapratu, ka visu veikalu mājās nevaru atnest un arī nevajag. Tad nejauši sastapos ar specifisku kalendāru, ko nevarēja nopirkt veikalā. Tad vēl un vēl.

Lūk, šos tad arī gribējās pataupīt. Tie ir pašvaldību, valsts iestāžu, privātie, zemnieku un citu organizāciju kalendāri, kuri šodien ir, bet rīt var nebūt un, cik interesanti ir ieskatīties vēsturē no jebkura rakursa.”

Izstāde būs apskatāma līdz 01. februārim Aizkraukles pilsētas bibliotēkas pieaugušo literatūras nodaļā (2.stāvā).