Izstrādāts metodisks materiāls Sēlijas vēsturiskās zemes identitātes veidošanā
Lai izplatību zināšanas vietējās identitātes un teritorijas tēla veidošanā, izstrādāta pārzīmološanas metodika “Sēlijas zemes zīmols”. Latvijas un starptautiskajai auditorijai veidotais materiāls tika pārbaudīts praksē 20. jūlijā, organizējot pieredzes apmaiņas braucienu Lietuvas lauku attīstības organizāciju pārstāvjiem.
Kā Sēlija no mazattīstīta pierobežas reģiona pārtop par veiksmīgu piemēru pilsoniskajai līdzdalībai un sadarbībai, interesējas ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai radītu iespēju ar Sēlijas labās prakses piemēru iepazīstināt starptautisku auditoriju, biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” izstrādājusi materiālu, kurā apkopoti metodiski norādījumi lauku kopienu identitātes izveidei un ilgtermiņa attīstībai.
Pēdējo piecu gadu laikā Sēlijas vēsturiskās zemes tēls ir mainījies kardināli. To novērtē arī Anita Seļicka, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore, kura bija iesaistīta pirmo Sēlijas “salu” veidošanā. “Pat bez nacionāla un reģionāla atbalsta infrastruktūras, pakalpojumu un izaugsmes attīstībā sēļi paši ir spējuši neticamā ātrumā stimulēt Sēlijas attīstību. Iepriekš aizmirstas pierobežas kopienas, strādājot kopā, ir atdzīvinājušas visu reģionu, kalpojot par unikālu piemēru iedzīvotāju līdzdalības spēkam ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.”
Mainot zīmola pamatelementus un īpašības, ierasti notiek arī jauna zīmola stratēģijas izstrāde. Šobrīd jau izstrādāta Sēlijas viedā reģiona stratēģijas pirmā daļa. Bet pilnībā šis reģionālas attīstības plānošanas dokuments tiks prezentēts 2024. gada 5. oktobrī Viesītē IV Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā.
2024. gada 20. jūlijā notika pārzīmološanas testa brauciens un izvērtēšanas pasākums. Lai veidotu ciešāku sadarbību ar Sēlijas pārrobežu kaimiņiem, testa braucienā devas Lietuvas lauku attīstības organizāciju aktīvisti. Ciemos pie sešām Sēlijas kopienām bija pārstāvji no Rokišķu rajona, Ignalinas rajona un Zarasu–Visaginas reģiona vietējās rīcības grupas, kā arī Kupišķu kultūras centra folkloras kopas “Kupkemis” dalībnieki.
Brauciena laikā tika iepazīts Sēlijas lauku kopienu un nevalstisko organizāciju paveiktais Sunākstē, Viesītē, Zasā, Kaldabruņā un Bebrenē. Noslēguma izvērtēšana notika Dvietē. Sunākstes biedrība “Saules aka” iepazīstinās ar Gotharda Frīdriha Stendera laikā radīto kultūras mantojumu un tā pielietojumu šodienas dzīvē. Rubenes pagasta Kaldabruņā brauciena dalībnieki iepazinās ar luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu un sociālo uzņēmējdarbību biedrībā. Savukārt Dvietē “Šefa uzkodas” gan klāts vakariņu galds, gan pastāstīts par identitātes ekonomisko efektu mazās uzņēmējdarbības attīstībā.
Kā atzīst kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne, šīs lauku kopienas arī ir Sēlijas galvenā identitāte: “Kopienu tīkls ir būvēts kā zvejnieku, nevis zirnekļa tīkls. Mums vienādi svarīgs ir katrs mezgls tajā. Domājot par lielajām lietām, Sēlija nedrīkst aizmirst savas dzīvās asinis – cilvēkus, kas šeit dzīvo un uztur šo zemi tagad. Tieši tāda Sēlijas identitāte mums būtu jākopj un jāizceļ starp citiem vēsturiskajiem novadiem.”
Metodiskais materiāls latviešu un angļu valodā publicēts portāla selija.com sadaļā “Dokumenti”. Aprakstītā Sēlijas piecu gadu pieredze būs noderīga gan lauku attīstības virzītājiem kopienās un nevalstiskajās organizācijās, gan valsts un pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas speciālistiem.
Metodika izstrādāta projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Jānis Dzimtais | kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists | info@selija.com
FACEBOOK: Sēlijas sala YOUTUBE: Sēlijas salas
INSTAGRAM: @selijas.salas
X: @selijassalas
#sēlijassalas