Literatūras izstādes jūlijā

Jubilārs jūlijā

Rakstniekam, tulkotājam, māksliniekam

JĀZEPAM

OSMANIM – 90

(11.07.1932. – 25.09.2014.)

J. Osmaņa humora izjūta, gaišais dzīves redzējums ir nesis augļus – grāmatas, kuras lasījušas vairākas paaudzes. Viņa radošais devums īpaši uzrunāja bērnus. J.Osmanis izdevis aptuveni desmit dzejoļu krājumus, rakstījis dzeju bērniem, veidojis arī bērnu prozas un dzejas antoloģijas, kā arī bērnu sadzīves folkloras krājumu “Lielais sklandrausis”. J.Osmaņa pirmā publikācija bija dzejolis “Vēlēšanas” žurnāla “Bērnība” 1947. gada 2. numurā.

1955. gadā J.Osmanis uzsācis darba gaitas Latvijas Valsts izdevniecībā, 1957. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. No 1990. līdz 1998. gadam vadījis izdevniecību “Sprīdītis”, no 1996. līdz 2011. gadam bija izdevniecības “Annele” vadītājs. Nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu.

1970. gadā J.Osmanis saņēmis Polijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu, 1982. gadā — Latvijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu un Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju par poļu literatūras tulkošanu. 2007. gadā par mūža veikumu grāmatniecībā J.Osmanis saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas goda balvu “Zelta ābele”.

grāmatu izstāde uz galda, kas veltīta Jāzepam Osmanim. Centrā ir atvērta grāmata ar redzamu tekstu kreisajā lapā

Jāzepa Osmaņa pēdējo gadu radošais vadmotīvs:

“Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu”

Zaļā grāmata

Aicinām iebrist zaļo grāmatu pļavā un atrast sev tīkamāko ziedu!

Pļava siltā vasaras dienā… smaržīga, zaļa un krāsaina, sanoša un dūcoša…

metāla statīvs, kas pilns ar dažādām grāmatām. Grāmatas, šķiet, ir latviešu valodā, kā liecina teksts uz to vākiem. Plauktam ir vairākas plauktu rindas, katra blīvi piepildīta ar grāmatām

Ieskats latviešu gleznotāju mākslas telpā…

metāla statīvs, kas piepildīts ar dažādām grāmatām. Grāmatas ir latviešu valodā, kā norāda teksts uz vākiem, un aptver dažādas tēmas, tostarp mākslu, vēsturi un literatūru. Šķiet, ka attēls ir uzņemts bibliotēkā

Gleznas daļa, kurā ir augļi, galvenokārt sarkani āboli. Glezna ir veidota impresionisma stilā ar redzamām otas triepieniem un spilgtām krāsām. Mākslas darbs ir nosaukts “Klusa daba ar pīlādžiem” un tika radīts 1932. gadā A. Audzēs. Tas ir Tukuma muzeja kolekcijā.

Par vadošajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem 19.-20. gadsimta mijā, kuri nosaka sava laika latviešu glezniecības attīstību, profesionāli paceļot to līdz Eiropas mākslas centru līmenim.

Aizkraukles novads Daugavas krastos

plaukts ar vairākiem ierāmētiem papīriem vai fotogrāfijām. Kreisajā pusē ir dzeltens rāmis ar rakstu “Pilsēta Daugavas krastā”. Centrā ir vēl viens dzeltens rāmis ar tekstu, kas ir pārāk mazs, lai to varētu izlasīt. Labajā pusē ir divas ainavas fotogrāfijas bez rāmjiem; viena attēlo upes skatu, bet otra - akmeņainu apvidu

metāla statīvs, kas pilns ar dažādām grāmatām. Grāmatu vāki attēlo dažādas ainavas, ēkas un dabas skatus, iespējams, no konkrēta reģiona vai valsts

Aicinām iepazīties ar grāmatām, kas sevī ietver likteņupes Daugavas nosaukumu!

Daugava ir ne tikai bagātīgi aprakstīta literatūrā, bet tās vārds arī rotā daudzu grāmatu nosaukumus.

Latvietim Daugava ir nacionāls simbols, kuru apraksta literatūrā un apdzied dziesmās. Daugavu dēvē par „Daugavu māmuļu”, gan par tautas likteņupi, kas ietekmējusi arī tautas vēstures gaitu. Šīs likteņupes krastos atrodas Aizkraukles novads. Tas lepojas ar zaļo mežu rotu, upītēm, ievērojamiem dabas objektiem, un unikālu dabas pieminekli – Daugavas senleju.

Daugava sadala Aizkraukles novadu divos krastos. Labajā krastā atrodas Pļaviņas, Koknese un Skrīveri. Savukārt gar kreiso krastu Daugavas ūdeņi plūst gar Staburagu, Seci un Jaunjelgavu.

Izstādes apskatāmas Aizkraukles centrālās bibliotēkas lasītavā un pieaugušo literatūras nodaļā.